Krievijas – Latvijas nodokļu konvencija stāsies spēkā 2013.gadā

Triniti

Nodokļu konvencija starp Krieviju un Latviju stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī. Būtiskākie jautājumi, kas tiek regulēti ar nodokļu konvenciju:

Zemākas ieturējuma nodokļa likmes

Tabulā norādītās ieturējuma nodokļa likmes maksājumiem no Krievijas uz Latviju un otrādi.

Jāņem vērā, ka noteiktos gadījumos Latvijas Uzņēmumu Ienākumu Nodokļa likums ar 2013. gadu piedāvās zemākas likmes.

Objekts No Latvijas uz Krieviju No Krievijas uz Latviju(ne vairāk kā)
Dividendes 0% saskaņā ar Latvijas UIN likuma pārejas noteikumu 100. punktu
  • 5%, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir Latvijas kapitālsabiedrība, kura tieši pārvalda vismaz 25% no Krievijas sabiedrības kapitāla, un investētais kapitāls pārsniedz USD 75,000 ASV vai
  • 10% no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.
Procentu maksājumi Līdz 2013. gada 31. decembrim:

  • 5% no procentu kopapjoma, kas tiek maksāti banku starpā par jebkāda veida aizdevumiem; vai
  • 10% visos pārējos gadījumos.

Ar 2014. gada 1. janvāri saskaņā ar UIN likumu ieturējuma nodokli procentu maksājumiem uz Krieviju nepiemēros.
  • 5% no procentu kopapjoma, kas tiek maksāti banku starpā par jebkāda veida aizdevumu vai
  • 10% visos pārējos gadījumos.
Autoratlīdzība Līdz 2013. gada 31. decembrim 5%, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks ir Krievijas rezidents. Ar 2014. gada 1. janvāri autoratlīdzības maksājumiem ieturējuma nodokli nepiemēros. 5%, ja autoratlīdzības īstenais                         īpašnieks ir Latvijas rezidents.

Tāpat konvencija nosaka nekustamā īpašuma (arī uzņēmuma, kura sastāvā vairāk nekā 50% veido nekustamais īpašums) aplikšanas vietu. Līdzīgi kā citās ESAO tipa konvencijās ienākumi no nekustamā īpašuma ir apliekami tā atrašanās valstī.

Konvencija nosaka arī to, ka starptautiskajā gaisa satiksmē, kuģu, dzelzceļa un auto pārvadājumos gūto peļņu ar nodokļiem apliek tikai uzņēmuma mītnes valstī. Piemēram, Latvijā strādājošie Krievijas autopārvadājumu uzņēmumi tiks atbrīvoti no nodokļu nomaksas Latvijā un tos maksās tikai Krievijā. Līdzīgu kārtību piemēros arī Krievijā strādājošiem Latvijas uzņēmumiem šajās nozarēs.

Noteikts rezidenta statuss

Konvencijas 4. pants nosaka rezidenta definīciju gan juridiskām, gan fiziskām personām. Definējums ir aktuāls fiziskām personām, kuru rezidences statusa noteikšana saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem nenotiek automātiski. Konvencijas stāšanās spēkā procesu atvieglos, jo fiziskām personām, kas kļuvušas par Krievijas rezidentiem, būs tiesības pieprasīt no Krievijas nodokļu administrācijas rezidences sertifikātu.

Atbilstoši starptautiskajai praksei, rezidences sertifikāts ir otras valsts apliecinājums, ka tā uzskata personu par savas valsts rezidentu. Tādā gadījumā valstij, kurai sertifikāts iesniegts, t.i., Latvijai, jāatzīst persona par nerezidentu vai arī jānosaka personas rezidences statuss, vienojoties ar otras valsts nodokļu administrāciju.

Sašaurināta pastāvīgās pārstāvniecības definīcija

Saskaņā ar Latvijas likumu pastāvīgās pārstāvniecības definējums ir gana plašs, kā rezultātā ierobežota ārvalstu uzņēmumu darbība Latvijā nerada pienākumu reģistrēties un kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem Latvijā. Līdz ar konvencijas stāšanos spēkā tiks piemēroti vairāki izņēmumi, piemēram, sagatavošanās un palīgdarbības neradīs pastāvīgās pārstāvniecības.

Konvencija ir noslēgta pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas noteiktā parauga, tādēļ konvencijas normu interpretēšanā varēs izmantot ESAO paraugkonvencijas komentārus. Lai gan Latvija nav ESAO dalībvalsts, uz ko attiecas tieša šo komentāru piemērošana, tomēr tos izmanto gan VID un tiesas.

Comments are closed.

Paziņot par jaunu bloga rakstu